Kā uzrakstīt noslēguma darba literatūras apskatu

Kam vajadzīgs literatūras apskats

Literatūras apskats nav tikai kopsavilkums par to, ko citi ir uzrakstījuši. Tam ir trīs izšķirošas funkcijas: parādīt, kas ir zināms, atrast, kas nav zināms, un pamatot, kāpēc tavs pētījums ir svarīgs. Labs apskats ir pamats, uz kura balstās viss darbs.

Komisija pēc apskata spriež, vai pārzini savu jomu, vai proti kritiski izvērtēt esošos pētījumus un vai ir atrasts īsts robs, ko tavs darbs aizpilda.

Kā strukturēt apskatu

Galvenās pieejas ir trīs:

• Pēc tēmām: sakārtots pa tēmām. Visizplatītākā un lielākajai daļai darbu ieteicamā pieeja.
• Hronoloģiski: sakārtots pa periodiem. Noderīgi, ja apraksti kāda jēdziena attīstību.
• Pēc metodes: sakārtots pēc izmantotajām pētījumu metodēm. Noderīgi, ja metode ir tava pētījuma jautājuma centrā.

Tipiska tematiska struktūra:

1. Apskata ievads (apjoms, meklēšanas stratēģija)
2. Definīcijas un galvenie jēdzieni
3. 1. tēma: [galvenā joma]
4. 2. tēma: [galvenā joma]
5. 3. tēma: [galvenā joma]
6. Pētījuma robs un teorētiskais pamatojums

Avotu meklēšana un atlase

Sintezē, nevis apkopo

Biežākā literatūras apskata kļūda ir apkopot, nevis sintezēt. Apkopojums atstāsta, ko teica katrs autors, pa vienam. Sintēze atrod likumsakarības, pretrunas un saiknes starp vairākiem avotiem.

• Apkopojums (vājš): "Smits (2023) atklāja X. Džonss (2024) atklāja Y. Lī (2024) atklāja Z."
• Sintēze (spēcīga): "Lai gan Smits (2023) un Lī (2024) ir vienisprātis, ka X ietekmē Y, Džonss (2024) apšauba šo sakarību, parādot, ka Z regulē ietekmi. Pretruna liek domāt, ka konteksta faktori var būt svarīgāki, nekā līdz šim uzskatīts."

Apskata rakstīšana

• Izmanto tematiskos teikumus: katrai rindkopai jāsākas ar apgalvojumu, nevis autora vārdu.
• Salīdzini: parādi, kur pētnieki ir vienisprātis un kur ne.
• Esi kritisks: izvērtē metodi un norādi esošo pētījumu ierobežojumus.
• Tuvojies savam robam: katrai sadaļai jāved tevi tuvāk sava pētījuma pamatojumam.
• Izmanto saistītājteikumus: loģiski savieno rindkopas un sadaļas.

Biežas kļūdas, no kurām izvairīties

• Struktūra pēc avotiem: kārtošana pēc autoriem, nevis tēmām.
• Nekritiska piekrišana: visu rezultātu pieņemšana bez metodes izvērtēšanas.
• Novecojuši avoti: liela paļaušanās uz avotiem, kas vecāki par 5-10 gadiem.
• Nav skaidra roba: netiek tieši pateikts, kā literatūrā trūkst.
• Pārāk daudz tiešu citātu: citēšana vārds vārdā, nevis pārfrāzēšana un sintēze.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik garam jābūt literatūras apskatam?

Bakalaura darbā 8-15 lappuses, maģistra darbā 15-30. Parasti tas veido 20-30% no darba.

Cik avotu vajag?

Bakalaura darbam: 30-60 avoti. Maģistra darbam: 60-120 un vairāk. Kvalitāte ir svarīgāka par daudzumu: lielākajai daļai jābūt recenzētu žurnālu rakstiem.

Hronoloģiska vai tematiska secība?

Gandrīz vienmēr tematiska. Tā parāda, ka proti saskatīt likumsakarības un tēmas literatūrā, nevis tikai atstāstīt, ko teica katrs autors.